Juridiski abas pilda vienu funkciju - pasūtītājs saņem nodrošinājumu. Praktiskā atšķirība: bankas garantija parasti izmanto uzņēmumam piešķirto bankas kredītlimitu, savukārt apdrošināšanas garantijai apdrošinātājs piešķir atsevišķu garantiju limitu; abos gadījumos notiek finanšu izvērtēšana un iespējams nodrošinājums un regresa tiesības. Lielākā daļa pasūtītāju Latvijā apdrošināšanas garantijas pieņem, taču atsevišķos nolikumos var būt prasīta tieši kredītiestādes garantija - tas jāpārbauda pirms piedāvājuma iesniegšanas.
Kad šī atbilde attiecas uz jūsu situāciju
- Iepirkuma nolikums prasa piedāvājuma, izpildes vai garantijas laika nodrošinājumu.
- Uzņēmums vēlas saglabāt bankas kredītlimitu apgrozāmajiem līdzekļiem.
- Vienlaikus jāuztur vairāki galvojumi dažādiem projektiem.
Kas var mainīt atbildi
- Nolikuma formulējums: vai pieņem "kredītiestādes vai apdrošinātāja garantiju" vai tikai bankas.
- Prasītā garantijas forma (pirmā pieprasījuma, beznosacījuma) - tekstam jāatbilst prasībai.
- Uzņēmuma finanšu stāvoklis - tas nosaka apdrošinātāja nosacījumus un pretgarantijas prasības.
- Termiņš: garantijai jāsedz viss prasītais periods ar rezervi.
Ko pārbaudīt polisē vai piedāvājumā
- Nodrošinājuma prasību formulējums nolikumā vai līgumā
- Garantijas teksta atbilstība prasītajai formai
- Termiņš un pagarināšanas kārtība
- Regresa un pretgarantijas nosacījumi (kas notiek, ja garantiju izmaksā)
- Izsniegšanas ātrums un limita iespēja nākamajiem projektiem
Tipiskā kļūda
Garantiju sāk kārtot iepirkuma pēdēdējā nedēļā. Pirmajai reizei apdrošinātājam vajadzīga finanšu analīze - bez iepriekš izveidota limita termiņu var neizdoties ieturēt.
Piemērs
Tipiska praksē sastopama situācija (vispārināts piemērs, ne konkrēts klients)
Tipiska situācija: būvuzņēmums uzvar konkursā, un 5 darba dienās jāiesniedz izpildes garantija 10% apmērā no līgumcenas. Ar iepriekš apstiprinātu garantiju limitu galvojumu izsniedz dažās dienās, nesaistot bankas limitu; bez limita - process var neiekļauties termiņā.
Saistītais saturs
Avoti un pamatojums
Atbildes pamatā ir Kristapa Račko brokera prakse; tā nav individuāls apdrošināšanas ieteikums. Vispārīgais regulējuma konteksts: Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums (likumi.lv); brokeru uzraudzība - Latvijas Bankas reģistrs.
Tā nav individuāls apdrošināšanas ieteikums; konkrētais segums vienmēr atkarīgs no izvēlētā apdrošinātāja noteikumiem un polises īpašajiem nosacījumiem.