Paplašinājumu saraksts, ko CPM polisē ir vērts prasīt, visiem ir viens un tas pats. Atbildes nav. Robeža iet starp diviem uzņēmumu veidiem: tiem, kas ar savu tehniku strādā paši, un tiem, kas to iznomā citiem. Uzņēmums ar saviem operatoriem, dokumentētu apkopi un paredzamiem objektiem var panākt lietas, ko spectehnikas nomas uzņēmums nepanāks tikpat viegli - un skaidrākais piemērs ir iekšējās salūšanas segums. Tāpēc praktiskais jautājums nav „vai tirgus to dod”, bet „vai tirgus to dod tādam uzņēmumam kā mans”.

Šis raksts ir izrakstīts no reāla darba: gan flotu izvietošanas tirgū, gan atsevišķu tehnikas vienību apdrošināšanas. Tas, kas abos gadījumos atkārtojas, ir nevis atteikuma fakts, bet tā iemesls. Apdrošinātāji reti raksta, kāpēc viņi atsaka. Ja to saprot, sarunu var vest citādi.

Vispirms - ko CPM patiesībā apdrošina

CPM (Contractors' Plant and Machinery) ir inženierrisku apdrošināšanas klase paša uzņēmuma tehnikai. Tirgū sastopami arī apzīmējumi CPE (Contractors' Plant and Equipment) un Plant All Risks - tas ir viens un tas pats produkts, ne dažādi segumi. Latvijā apdrošinātāji šajā pašā produktā parasti apkalpo gan būvtehniku, gan lauksaimniecības un meža tehniku, lai gan starptautiski meža tehnika bieži atrodas ārpus standarta apetītes.

Divas lietas par seguma loģiku, kas maina visu pārējo sarunu:

  • Pamatsegums ir „visi riski”, ne uzskaitīti notikumi. Tipiskais formulējums sedz pēkšņu un neparedzamu bojājumu no jebkura cēloņa, kas nav tieši izslēgts, un tas darbojas gan tehnikai strādājot, gan stāvot. Tāpēc zādzība nav „nosaukts risks” - tā ir viens no necaurskatāmi daudzajiem cēloņiem, ko ierobežo nevis uzskaitījums, bet polises nosacījumi par novietni, atslēgām un pretaizdzīšanas iekārtām.
  • Latvijas apdrošinātāji pārdod vairākus līmeņus. Viens un tas pats apdrošinātājs var piedāvāt nosauktos riskus, visus riskus un paplašinātu visu risku variantu. Salīdzinot piedāvājumus, vispirms jāpārliecinās, ka salīdzināt vienu un to pašu līmeni - citādi cenu starpība neko nenozīmē.
Nesajauciet CPM ar CAR/EAR. CAR/EAR apdrošina topošo būvi - darbus, materiālus un iebūvējamās iekārtas. CPM apdrošina jūsu tehniku. Tehnikas segumu var pievienot arī CAR polisei, bet tad tas parasti darbojas tikai konkrētajā objektā: ne ceļā uz to, ne remontdarbnīcā, ne starp objektiem. Kustīgai flotei atsevišķa gada polise ir cits produkts, ne dārgāka versija.

Divi profili, viens saraksts

Pirms pieprasījuma nosūtīšanas ir vērts godīgi pateikt, kurā pusē uzņēmums atrodas, jo no tā atkarīgs viss pārējais.

Divi profili, kā tos redz apdrošinātājs
Tehnikas īpašnieks-lietotājsSpectehnikas nomas uzņēmums
Kas ir tipiskais uzņēmumsBūvnieks, ceļu būvētājs, mežizstrādātājs, lauksaimnieks, komunālais dienestsUzņēmums, kura pamatdarbība ir tehnikas iznomāšana
Kas vada tehnikuSavi operatori, kurus uzņēmums pazīst un apmācaNomnieka darbinieki, kurus iznomātājs neredz
Kas veic apkopiUzņēmums pats vai tā serviss, pēc grafikaIznomātājs starp nomām, bet ne lietošanas laikā
Kur tehnika strādāZināmos objektos, zināmā darbu profilāKatru nedēļu citur, ar mainīgu slodzi
Cik bieži mainās lietotājsRetiNepārtraukti

Kāpēc apdrošinātāja atbilde atšķiras

Apdrošinātājs kotē nevis mašīnu, bet kontroli pār to. Tehnikas vērtība abos gadījumos ir vienāda; atšķiras tas, cik daudz par tās ikdienu var pateikt iepriekš un cik daudz no tā var pierādīt.

  • Operators. Savu operatoru var apmācīt, pārbaudīt un atlaist. Nomnieka operatoru nevar neko no tā.
  • Apkope. Īpašnieks-lietotājs var uzrādīt servisa vēsturi un ražotāja intervālu ievērošanu. Nomas uzņēmums var apliecināt apkopi starp nomām, bet ne to, kā mašīna tika lietota, kamēr tā bija prom.
  • Darbu profils. Būvniekam tas ir stabils un aprakstāms. Nomas flotē viena un tā pati mašīna vienu nedēļu rok grāvi, nākamo strādā demontāžā.
  • Uzturēšanas un remonta nošķīrums. Nomas biznesā apdrošinātājam ir grūtāk atdalīt nolietojuma sekas no apdrošināma bojājuma - un tieši šo robežu viņš negrib finansēt.
No tā izriet svarīgākais secinājums: sašaurinājums nomas uzņēmumam parasti nav produkta ierobežojums, bet segmenta un pierādāmības jautājums. Tas pats teksts pieprasījumā no būvuzņēmuma ar dokumentētu servisa vēsturi var saņemt citu atbildi. Un otrādi - nomas uzņēmumam nav jēgas tērēt pārrunas tam, kas šim segmentam netiek dots; tur enerģija jāliek citos punktos.

Astoņi paplašinājumi un ko sagaidīt katrā profilā

Ko prasīt un ko tipiski atbild, atkarībā no profila
PaplašinājumsTehnikas īpašniekam-lietotājamNomas uzņēmumam
Iekšējā mehāniskā un elektriskā salūšanaPieejams kā izvēles risks vai paplašinājums, ar vecuma, motorstundu un apkopes nosacījumiemPieejams retāk un ar stingrākiem nosacījumiem
Nolietojuma nepiemērošana rezerves daļāmDaudzos noteikumos jau ir standartā - jāpārbauda skalaTāpat, bet nomas tehnikai skala bieži stingrāka
Svešķermeņu iekļūšana mehānismosAktuāls lauksaimniecības un mežizstrādes tehnikaiPrasa pamatojumu pa vienībām
Aizvietojošās tehnikas nomaIekļaujams un lētsIekļaujams un lēts
Nomas maksas turpināšanāsNeattiecasAtsevišķs segums, ko bieži aizmirst prasīt
Glābšanas un izcelšanas izmaksasIekļaujams, jāpārbauda limitsIekļaujams, jāpārbauda limits
Maināmie agregāti un papildaprīkojumsJāuzskaita katrs atsevišķi - noklusējumā izslēgtiJāuzskaita katrs atsevišķi - noklusējumā izslēgti
Segums iznomāšanas laikāVajadzīgs tikai gadījuma rakstura nomāPamatprasība visai programmai

Tabula atspoguļo tipisku sarunu gaitu Latvijas tirgū 2026. gadā. Konkrētā atbilde vienmēr atkarīga no apdrošinātāja, tehnikas veida, vecuma un darbu profila.

Ja tehnika ir jūsu un jūs ar to strādājat paši

1. Iekšējā salūšana ir tas, par ko ir vērts cīnīties

CPM pamata segumā iekšējs mehānisks vai elektrisks bojājums bez ārēja cēloņa ir izslēgts. Divas nianses šo izslēgumu padara daudz šaurāku, nekā tas izklausās:

  • Izslēgts ir tikai pats bojātais mezgls. Ja salūšanas rezultātā notiek negadījums vai rodas tālāki bojājumi citām daļām, tie parasti ir atlīdzināmi. Tas nozīmē, ka „salūšana nav segta” ir pārāk plaša atbilde.
  • Salūšanu var nopirkt. Daļa apdrošinātāju to piedāvā kā izvēles risku tajā pašā polisē; vācu tirgū apvienotais mašīnu un kasko produkts ir standarts. Tāpēc, pirms pieņemt, ka vajadzīga atsevišķa polise, ir vērts pajautāt tieši.

Apdrošinātāja bažas ir konkrētas un saprotamas: viņam nav intereses finansēt jūsu uzturēšanas budžetu. Tāpēc pieprasījumu sašaurinu pats, pirms to izdara apdrošinātājs:

  • tehnikas vecuma robeža un motorstundu griesti, nevis visa flote;
  • atsevišķs, augstāks pašrisks tieši šim riskam;
  • apakšlimits vienam gadījumam un periodā;
  • jau pieprasījumā izslēgts nolietojums, korozija, nepietiekama apkope, ekspluatācijas materiāli un ražotāja garantijas gadījumi;
  • piedāvājums uzrādīt servisa vēsturi un apliecināt ražotāja apkopes intervālu ievērošanu.

Šādi uzrakstīts pieprasījums vairs nav lūgums segt nolietojumu, un tas maina sarunu. Ja arī pilnu segumu nesaņem, bieži saņem to jaunākajai flotes daļai - un tieši tur mašīnas ir dārgākās.

2. Nolietojums rezerves daļām: nepieņemiet, pajautājiet

Šis ir punkts, kurā biežāk maldās nevis apdrošinātājs, bet pircējs. Starptautiskajās inženierrisku paraugpolisēs un daļā Latvijas noteikumu daļēja bojājuma gadījumā nomainītajām detaļām nolietojumu nepiemēro vispār, un nolietojums ienāk tikai pilnīgas bojāejas aprēķinā. Citi apdrošinātāji piemēro publicētu skalu, kas piesaistīta tehnikas vecumam un motorstundām, ar dažiem procentiem jaunākai tehnikai un ievērojami vairāk vecākai.

Praktiskā rīcība tāpēc ir viena: lūdziet parādīt skalu. Kad tā ir uz papīra, flotē uzreiz redzams, kurām vienībām tā ir izdevīga un kurām nav, un vai par to vispār ir vērts pārrunāt. Atsevišķi jautājiet par jaunvērtības segumu pilnīgas bojāejas gadījumā - tas parasti attiecas tikai uz pavisam jaunu tehniku un ir cits jautājums.

3. Svešķermeņi mehānismos

Šo prasu tur, kur risku var pamatot: šķeldotājiem, kombainiem un pļaujmašīnām, mežizstrādes tehnikai, demontāžas darbiem. Latvijā vairāki apdrošinātāji to risina kā pašrisku jautājumu lauksaimniecības tehnikai - piemēram, nepiemērojot paaugstinātu pašrisku, ja svešķermenis iekļūst griezējmehānismā vai padeves sistēmā. Būvtehnikai vispārīgs pieprasījums šeit ir mazjēdzīgs: akmens, kas trāpa ekskavatoram no ārpuses, jau tāpat ir ārējs cēlonis un ietilpst visu risku segumā.

Ja jūs tehniku iznomājat

4. Segums iznomāšanas laikā ir jāatrunā, ne jāpieņem

Vairāku Latvijas apdrošinātāju noteikumos tehnikas iznomāšana ir izslēgta, ja vien tā nav atsevišķi saskaņota. Nepietiek arī pajautāt, vai polise „darbojas nomas laikā” - atbilde būs „jā”, un tā neko nenozīmēs. Formulējums, ko lūdzu apstiprināt, aptver četras lietas vienlaikus:

  • segums ir spēkā gan īstermiņa, gan ilgtermiņa nomā;
  • segums ir spēkā gan ar iznomātāja operatoru, gan bez tā;
  • segums ir spēkā, tehnikai paliekot nomnieka objektā ārpus darba laika;
  • katrs nomnieks nav jāsaskaņo ar apdrošinātāju atsevišķi.

Pretī apdrošinātājs parasti izvirza savus nosacījumus, un tie ir jāzina iepriekš: spēkā esošs rakstisks nomas līgums par katru nomas periodu, nomnieka identitātes pārbaude, dažkārt prasība, lai nomas noteikumi nebūtu vājāki par polises prasībām. Pēdējais punkts sarakstā - saskaņošana par katru nomnieku - praksē paliek nepamanīts visbiežāk. Ja tāda prasība polisē ir, nomas uzņēmums to nevienā aizņemtā nedēļā fiziski neizpildīs, un neizpildīta prasība ir tieši tas, uz ko atsaucas atteikumā.

5. Kas notiek, ja prasības pārkāpj nomnieks

Polisē ir prasības: novietne, apsardze, atslēgu glabāšana, GPS, ekspluatācija atbilstoši instrukcijai. Kamēr tehnika ir pie jums, tās ir izpildāmas. Kamēr tehnika ir pie nomnieka, tās izpilda nomnieks - un jūs par to uzzināt tikai tad, kad kaut kas jau ir noticis.

Formulējums, ko šajā sakarā ir vērts pieprasīt: nomnieka pieļauts polises prasību pārkāpums neietekmē atlīdzību apdrošinātajam, ja apdrošinātais par pārkāpumu nav zinājis un nav varējis to novērst; apdrošinātājs šādā gadījumā saglabā regresa tiesības pret nomnieku.

Godīgi par to, cik viegli to panākt. Šī nav standarta tirgus atruna, un tirgus prakse drīzāk iet pretējā virzienā: segumu piesaista nomas līguma kvalitātei un nomnieka pārbaudei. Tāpēc to piedāvāju kā pārrunu punktu, ne kā gaidāmu iznākumu, un argumentu veidoju no apdrošinātāja loģikas: zaudējuma slogs nepazūd, tas pārvietojas uz to pusi, kas pārkāpumu izdarīja. Ja atruna nav sasniedzama, risku pārvalda ar nomas līgumu, depozītu un nomnieka pārbaudi - un ar apziņu, ka šis robs pastāv.

Otra puse tam pašam jautājumam ir nomas līgums. Ja polisē regresa tiesības pret nomnieku ir, tad nomas līgumā jābūt skaidram atbildības sadalījumam, nomnieka identifikācijas pārbaudei un, atkarībā no tehnikas vērtības, depozītam. Pretējā gadījumā regress ir tiesības vērsties pret cilvēku, no kura nav ko piedzīt - un nākamajā atjaunošanā to apdrošinātājs atcerēsies.

Kā paraugu atbildības sadalījumam bieži izmanto Lielbritānijas nozares tipveida nomas noteikumus (CPA Model Conditions), kuros nomnieks atbild par tehniku no piegādes līdz atgriešanai, izņemot dabisko nolietojumu, un nomas maksa turpinās līdz norēķinam par zaudējumu. Latvijā šiem noteikumiem nav automātiska spēka - tie darbojas tikai tad, ja tos iekļauj līgumā - bet riska sadalījuma loģiku no tiem ir vērts pārņemt.

6. Aizvietojošā tehnika un nomas maksas turpināšanās - divas dažādas lietas

Aizvietojošās tehnikas nomas segums apmaksā citas mašīnas īri, kamēr jūsējā ir remontā. Nomas maksas turpināšanās segums kompensē iznomātājam nomas ieņēmumus, kas apstājas, kad mašīna ir bojāta. Būvniekam vajadzīgs pirmais, nomas uzņēmumam bieži abi, un piedāvājumos tie mēdz būt sajaukti.

Aizvietojošai tehnikai jāvienojas par četriem parametriem, un tos norādu jau pieprasījumā, lai nesaņemtu segumu ar nelietojamiem cipariem: gaidīšanas periods, limits dienā (tam jāatbilst reālai attiecīgās klases nomas cenai), limits vienai vienībai un limits apdrošināšanas periodā.

Trīs lietas, kas piedāvājumā izskatās tehniskas, bet nosaka atlīdzību

Apdrošinājuma summas bāze. Šī ir lielākā slēptā kļūda un tā ir svarīgāka par nolietojumu. Vienā noteikumu variantā summa ir jaunas līdzvērtīgas tehnikas iegādes vērtība, citā - faktiskā vērtība, trešajā to izvēlas klients. Ja summa ir zemāka par prasīto bāzi, iestājas proporcionālā atlīdzība un samazinājums attiecas uz katru zaudējumu, ne tikai uz lielajiem.

Pilnīgas bojāejas robeža un pašriski. Tehnika parasti tiek atzīta par bojā gājušu, kad remonta izmaksas sasniedz tās faktisko vērtību pirms notikuma. Un, ja vienā notikumā cieš vairākas vienības, daudzos noteikumos tiek piemērots viens - augstākais - pašrisks, nevis pašrisks par katru mašīnu. Pašrisku tabulu pa riskiem tāpēc lūdzu atsevišķi: bojājumiem, zādzībai, stihijai un pārvadāšanai tie mēdz atšķirties.

Paziņošanas termiņš. Inženierrisku noteikumos zaudējuma paziņošanas termiņš ir nosacījums, no kura atkarīgs segums, ne formalitāte. Paraugpolisēs tas ir dažas dienas. Šo skaitli ir vērts zināt pirms notikuma, ne pēc.

Novietne un apsardze: pārbaudiet, pirms pieņemat sliktāko

Prasība tehniku ārpus darba laika novietot apsargātā vai norobežotā teritorijā mežā vai laukā nav izpildāma, un tas ir pazīstams pretrunas punkts. Latvijā vismaz viena apdrošinātāja noteikumos šī prasība lauksaimniecības un meža tehnikai jau ir atrunāta atsevišķi, aizstājot to ar vispārīgu rūpības pienākumu. Tāpēc pirmais solis nav pārrunas, bet lasīšana: iespējams, jūsu gadījumā prasības nemaz nav.

Ja tā tomēr ir, GPS un imobilaizers ir pareizā saruna - taču ne kā prasības aizstājējs, bet kā riska samazinātājs, kas ietekmē prēmiju. Uzmanība vienam formulējumam: daudzos noteikumos zādzība nav segta, ja uzstādītās pretaizdzīšanas iekārtas nav bijušas ieslēgtas. Tā ir prasība, ko izpilda operators, ne polise.

Kā formulēt pieprasījumu, lai saņemtu izmantojamu atbildi

Saraksts ir puse darba. Otra puse ir tas, kā tas ir uzrakstīts, jo no tā atkarīgs, vai atpakaļ atnāk salīdzināmi cipari vai vispārīga vēstule. Pieci punkti, ko vienmēr ierakstu:

  1. Uzņēmuma profils vienā rindkopā. Kas vada tehniku, kā tiek veikta apkope, kur tā strādā, vai tehnika tiek iznomāta. Bez tā apdrošinātājs pieņem sliktāko variantu.
  2. Kurš seguma līmenis tiek prasīts. Nosauktie riski vai visi riski - citādi piedāvājumi nav salīdzināmi.
  3. Prēmija par katru punktu atsevišķi un kopā. Bez tā nevar pateikt, kas ir lēts un kas dārgs, un klients nevar izvēlēties daļu no saraksta.
  4. Ja paplašinājumu nevar attiecināt uz visu floti - kurām vienībām to var. Tas bieži atklāj, ka sašaurinājums attiecas tikai uz dažām vecākajām mašīnām.
  5. Bāzes prēmijai un pārējiem nosacījumiem lūgums palikt nemainīgiem. Pretējā gadījumā atpakaļ nāk pārrēķināts piedāvājums, kuru vairs nevar salīdzināt ar sākotnējo.

Vēl divas robežas, ko ir vērts zināt

Teritorija. Noklusējums Latvijas piedāvājumos ir Latvija. Ja tehnika kaut reizi gadā aizbrauc uz objektu Lietuvā vai Igaunijā, teritorija jāpaplašina, un tas maksā atsevišķi - parasti neliels procents no prēmijas. Tas ir daudz lētāk nekā atklāt teritorijas ierobežojumu pēc gadījuma ārpus valsts.

Darbu veidi ārpus standarta. Pazemes darbi, darbi ūdenī un uz ūdens, kā arī atsevišķos noteikumos bezierakuma un virziena urbšana ir izslēgti, ja vien nav atrunāts citādi. Ja uzņēmums veic pāļošanu, tranšeju rakšanu vai komunikāciju izbūvi bez ierakuma, tas jāpiesaka pieprasījumā, ne jāatklāj pēc gadījuma.

KASKO un CPM: kur ir robeža

Tehnikai, kas gan brauc pa ceļu, gan strādā objektā, ir divi segumi un starp tiem var būt gan sprauga, gan pārklāšanās. CPM noteikumos ceļu satiksmē reģistrēti transportlīdzekļi bieži ir izslēgti, ja vien tie netiek lietoti tikai objektā, un satiksmes negadījuma bojājumi mēdz būt izslēgti, ja vien nav atsevišķi atrunāti. KASKO savukārt orientēta uz braukšanu, ne uz darba procesu.

Praktiskais tests ir vienkāršs: paņemiet trīs situācijas - mašīna brauc pa ceļu, mašīna iekraujas uz treilera, mašīna strādā objektā - un pajautājiet, kura polise darbojas katrā no tām. Ja uz kādu no trim nav skaidras atbildes, tur arī ir problēma.

Ne katrs apdrošinātājs grib šo segmentu

CPM Latvijā nepiedāvā visi. Daļai apdrošinātāju šāda produkta vienkārši nav, un apetīte pret segmentiem atšķiras krasi: īstermiņa noma vienam apdrošinātājam ir nevēlams riska segments un to viņš pasaka tieši, citam tā ir mērķa klientu grupa.

Sekas ir divas. Pirmkārt, viena apdrošinātāja atteikums vēl nav tirgus atbilde, un floti ir vērts piedāvāt visiem, kas šo klasi vispār raksta. Otrkārt, tas maina pārrunu pozīciju: tehnikas īpašniekam-lietotājam sarunu partneru ir vairāk, un tur paplašinājumus var pārrunāt drošāk; nomas uzņēmumam to ir mazāk, un tur lielāku svaru iegūst tas, cik korekti ir sagatavots pieprasījums.

Ko no tā ņemt līdzi

Ja strādājat ar savu tehniku:

  • Prasiet iekšējās salūšanas segumu, bet sašauriniet pieprasījumu pats
  • Piedāvājiet servisa vēsturi kā argumentu, ne tikai kā dokumentu
  • Lūdziet parādīt nolietojuma skalu rezerves daļām - nepieņemiet to
  • Pārbaudiet apdrošinājuma summas bāzi un proporcionālās atlīdzības nosacījumu

Ja iznomājat tehniku:

  • Pārliecinieties, ka noma polisē ir atrunāta - noklusējumā tā mēdz būt izslēgta
  • Pārbaudiet, vai nav prasības saskaņot katru nomnieku atsevišķi
  • Nomnieka pārkāpuma atruna ir pārrunu punkts, ne dotums - un, ja tā nav, risku sedz līgums
  • Prasiet gan aizvietojošo tehniku, gan nomas maksas turpināšanos
  • Nomas līgumam jāatbilst polisei: atbildība, identifikācija, depozīts

Abiem: pārbaudiet, kuru seguma līmeni salīdzināt; noskaidrojiet pašriskus pa riskiem un paziņošanas termiņu; uzskaitiet maināmos agregātus atsevišķi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kāpēc vienam uzņēmumam paplašinājumu iekļauj, bet otram atsaka?

Tāpēc, ka apdrošinātājs vērtē nevis tehniku, bet kontroli pār to. Uzņēmumam, kas ar savu tehniku strādā pats, ir savi operatori, sava apkopes kārtība un paredzami objekti, un to var dokumentēt. Nomas uzņēmumam tehnika atrodas pie sveša cilvēka, svešā objektā, un ikdienas lietošanu starp nomām neviens neapliecina. Tas pats pieprasījums no diviem uzņēmumiem apdrošinātājam nozīmē divus dažādus riskus.

Vai CPM sedz iekšējo mehānisko vai elektrisko salūšanu?

Pamata segumā parasti nē: CPM izslēdz iekšēju mehānisku vai elektrisku bojājumu bez ārēja cēloņa. Divi precizējumi, kas maina praktisko ainu. Pirmkārt, izslēgums parasti attiecas tikai uz pašu bojāto mezglu - ja salūšanas rezultātā rodas tālāki bojājumi, tie var būt atlīdzināmi. Otrkārt, daļa Latvijas apdrošinātāju salūšanu piedāvā kā izvēles risku tajā pašā polisē, tāpēc pirms secinājuma, ka tas nav iespējams, ir vērts pajautāt tieši.

Kas nomas uzņēmumam CPM polisē ir vissvarīgākais?

Ka noma polisē vispār ir atrunāta. Vairāku Latvijas apdrošinātāju noteikumos tehnikas iznomāšana ir izslēgta, ja vien tā nav atsevišķi saskaņota, un segums bieži tiek piesaistīts nosacījumiem: spēkā esošs nomas līgums par katru nomas periodu, nomnieka identitātes pārbaude, dažkārt arī prasība, lai nomas noteikumi nebūtu vājāki par polises prasībām. Otrs jautājums, ko ir vērts uzdot pārrunās, ir tas, kas notiek ar atlīdzību, ja polises prasību pārkāpj nomnieks, nevis tehnikas īpašnieks.

Vai aizvietojošās tehnikas nomu ir vērts iekļaut?

Parasti jā, un abiem profiliem, jo tas ir viens no lētākajiem paplašinājumiem attiecībā pret ieguvumu. Jāvienojas par četriem parametriem: gaidīšanas periodu, limitu dienā, limitu vienai vienībai un limitu apdrošināšanas periodā. Nejauciet to ar nomas maksas turpināšanos: tas ir cits segums, kas iznomātājam kompensē zaudētos nomas ieņēmumus, nevis apmaksā aizvietojošās tehnikas īri.

Kā tiek piemērots nolietojums rezerves daļām?

Šeit prakse Latvijā atšķiras, un tieši tāpēc to nedrīkst pieņemt. Starptautiskajās inženierrisku paraugpolisēs un daļā Latvijas noteikumu daļēja bojājuma gadījumā nomainītajām detaļām nolietojumu nepiemēro vispār, un nolietojums ienāk tikai pilnīgas bojāejas aprēķinā. Citi apdrošinātāji piemēro publicētu skalu pēc tehnikas vecuma un motorstundām. Praktiskais jautājums tāpēc ir viens: lūdziet apdrošinātājam parādīt konkrēto nolietojuma skalu.

Vai visi apdrošinātāji Latvijā piedāvā CPM?

Nē. Daļai šāda produkta nav vispār, un apetīte pret atsevišķiem segmentiem atšķiras krasi: īstermiņa noma vienam apdrošinātājam ir nevēlams riska segments, citam - mērķa klientu grupa. Tāpēc viena apdrošinātāja atteikums nav tirgus atbilde, un flotei ir vērts uzrunāt visus, kas šo klasi vispār raksta.

Kristaps Račko

Apdrošināšanas brokeris, SIA EURORISK partneris. 18+ gadi apdrošināšanā. Par mani →

Avoti un metodoloģija

Raksts balstīts uz Latvijas apdrošinātāju publiskajiem speciālās tehnikas apdrošināšanas noteikumiem, starptautiskajām inženierrisku paraugpolisēm un Kristapa Račko brokera praksi; pārbaudīts 2026. gada 20. augustā. Aprakstītās tirgus atbildes ir vispārinātas un attiecas uz tipisku sarunu gaitu, ne uz konkrētu apdrošinātāju; konkrētu klientu, polišu numuru vai prēmiju dati rakstā nav izmantoti. Konkrētais segums vienmēr atkarīgs no izvēlētā apdrošinātāja noteikumiem un polises īpašajiem nosacījumiem.

  • Latvijā strādājošo apdrošinātāju publiskie speciālās tehnikas apdrošināšanas noteikumi
  • IMIA un pārapdrošinātāju inženierrisku paraugnoteikumi un tehniskās vadlīnijas (CPM/CPE)
  • Kristapa Račko brokera prakse (18+ gadi) - CPM piedāvājumu un noteikumu izvērtējums
  • Latvijas Bankas finanšu tirgus dalībnieku reģistrs - brokeru uzraudzība
Autors: Kristaps Račko, apdrošināšanas brokeris (SIA EURORISK partneris) Publicēts: Pēdējo reizi pārskatīts:

Raksts sniedz vispārīgu informāciju un nav individuāls apdrošināšanas ieteikums. Konkrētais segums atkarīgs no izvēlētā apdrošinātāja noteikumiem un polises īpašajiem nosacījumiem.

Saistītie materiāli