Ko būvdarbu veicēja VCTA nesedz pasūtītāja ēkā

Būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (VCTA) ir obligāta, bet tā nav veidota, lai aizsargātu pasūtītāja īpašumu. Divi savstarpēji neatkarīgi izslēgumi kopā nozīmē, ka bojājumi tieši tai ēkai, kurā notiek darbi, visbiežāk paliek ārpus seguma. Šo robu aizpilda CAR polise, nevis VCTA.

Šī raksta ideja radās no sarunas, kas atkārtojas gandrīz katrā rekonstrukcijas projektā. Pasūtītājs saņem būvuzņēmēja VCTA polisi ar limitu 150 000 EUR, ieliek to projekta lietā un uzskata jautājumu par slēgtu. Limits ir īsts. Polise ir spēkā. Un tomēr, ja būvnieks sabojā tieši to ēku, kurā strādā, atlīdzības, visticamāk, nebūs.

Iemesls nav negodīgs apdrošinātājs. Iemesls ir tas, ka VCTA vienkārši ir cits instruments, un tas redzams jau pašā regulējumā.

Ko VCTA sedz pēc obligātā regulējuma

Būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu Latvijā nosaka Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumi Nr. 502. Ja būvdarbiem nepieciešama būvatļauja vai ēkas vienkāršotās fasādes atjaunošanas apliecinājuma karte, būvdarbus bez šādas apdrošināšanas veikt nedrīkst.

Būtiskākais ir noteikumu 34. punkts. Tas paredz, ka apdrošinātājs sedz trešajām personām nodarītos zaudējumus - mantas bojājuma vai bojāejas gadījumā un par dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu.

Tagad salīdziniet to ar 15. punktu, kas attiecas uz būvspeciālista profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Tur segums paredzēts zaudējumiem, kas nodarīti citiem būvniecības dalībniekiem un trešajai personai.

Un pasūtītājs jeb būvniecības ierosinātājs trešā persona nav. Viņš ir būvniecības procesa dalībnieks - tas pats, kurš pasūtīja darbus, finansē tos un pieņems rezultātu.

Pirmais izslēgums: būvniecības procesa dalībnieki

Lielākajā daļā apdrošinātāju vispārējās civiltiesiskās atbildības noteikumu ir izslēgums, kas attiecas uz zaudējumiem būvniecības procesa dalībniekiem. Punkta numurs katram apdrošinātājam atšķiras, bet loks parasti ir līdzīgs: finansētājs, būvniecības ierosinātājs jeb pasūtītājs, uzraudzības institūcijas un speciālisti, būvspeciālisti un citi darbuzņēmēji.

Šeit ir nianse, ko viegli palaist garām: šis izslēgums darbojas pēc cietušā statusa, nevis pēc zaudējuma veida.

Praktiski tas nozīmē:

• Būvnieks rakšanas darbos bojā kaimiņu ēku - kaimiņš ir trešā persona, prasība ietilpst segumā.
• Tie paši darbi bojā pasūtītāja ēku - prasītājs ir procesa dalībnieks, un segums neiestājas. Ne tāpēc, ka bojāta ēka, bet tāpēc, ka prasību ceļ pasūtītājs.

Tas nav "izslēgti tikai būvdarbi". Tas ir "izslēgts pats pasūtītājs kā prasītājs" - neatkarīgi no tā, kas tieši ir bojāts.

Labā ziņa: daudzi apdrošinātāji šo izslēgumu par papildu prēmiju atceļ. Piedāvājumā tas parasti ir redzams kā atsevišķa seguma rinda. Ja tai nav norādīts limits vai prēmija, segums nav iekļauts - to var pieprasīt un cenas salīdzināt.

Otrais izslēgums: īpašums, ar kuru strādā

Otrs izslēgums ir pilnīgi neatkarīgs no pirmā. Tas attiecas uz īpašumu, ko apdrošinātais apstrādā, atjauno vai citādi ietekmē savu darbu gaitā.

Rekonstrukcijas projektā tas praktiski ir viss darbu apjoms: fasāde, kāpņu telpa, logi, ārdurvis, inženierkomunikācijas, apkures sistēma. Viss, kam būvnieks pieskaras, ir ārpus atbildības seguma.

Un šo izslēgumu, atšķirībā no pirmā, panākt atcelt praksē izdodas reti. Iemesls ir principiāls: atbildības apdrošināšana sedz nejaušu kaitējumu svešai mantai, nevis paša veikto darbu kvalitāti un rezultātu. Ja atbildības polise segtu paša darba pārtaisīšanu, tā vairs nebūtu atbildības apdrošināšana - tā būtu garantijas apdrošināšana ar citu cenu.

Reālistiskākais mērķis sarunās ir apakšlimits ar paaugstinātu pašrisku, nevis pilna izslēguma atcelšana.

Kas praktiski ir un nav segts

Tabula atspoguļo tipisku situāciju. Konkrētais segums vienmēr atkarīgs no attiecīgā apdrošinātāja noteikumiem un polises īpašajiem nosacījumiem.

Kāpēc to pamana par vēlu

Trīs iemesli, kas atkārtojas:

1. Limits izskatās pārliecinoši. 150 000 EUR ir reāla summa, un pasūtītājs pamatoti pieņem, ka tā kaut ko nozīmē. Tā arī nozīmē - tikai attiecībā uz citu prasītāju loku.
2. Polises kopija ir dokuments, ko prasa būvatļaujas process. To pieprasa, saņem un noliek lietā. Pārbaude, ko tā faktiski sedz, procesā nav paredzēta.
3. Izslēgumi ir noteikumos, ne polisē. Polisē redzams limits un pašrisks. Abi izslēgumi ir apdrošināšanas noteikumu tekstā, ko atver reti - parasti tikai tad, kad zaudējums jau noticis.

Ko reāli var panākt sarunās ar apdrošinātāju

Ja polise vēl nav apmaksāta un spēkā, korekcija parasti ir iespējama. Divi konkrēti jautājumi, ko vērts uzdot rakstiski:

• Par procesa dalībnieku izslēgumu: lūgt iekļaut segumu zaudējumiem, kas nodarīti būvniecības ierosinātājam, norādot limitu, pašrisku un prēmiju. Daudziem apdrošinātājiem tas ir standarta papildsegums.
• Par apstrādājamā īpašuma izslēgumu: lūgt norādīt, vai izslēgumu iespējams ierobežot ar apakšlimitu un paaugstinātu pašrisku. Ja nē, lūgt to apstiprināt rakstiski.

Otrā jautājuma rakstiskā atbilde ir vērtīga arī tad, ja tā ir noraidoša. Apdrošinātāja apstiprinājums, ka esošā ēka atbildības polisē nav segta, ir skaidrākais arguments, kāpēc projektam vajadzīga CAR polise.

Pareizais instruments ir CAR

Būvniecības visu risku apdrošināšana (CAR) ir īpašuma, nevis atbildības apdrošināšana. Tā sedz pašus būvdarbus un materiālus, un ar atsevišķu esošā īpašuma sadaļu var segt arī to ēku, kurā notiek darbi.

Šeit ir nianse, ko vērts pārbaudīt katrā piedāvājumā: esošā īpašuma apakšlimitu apdrošinātāji parasti piesaista būvdarbu vērtībai, nevis ēkas vērtībai. Ja būvdarbu apjoms ir 250 000 EUR, bet ēkas atjaunošanas izmaksas - 1,4 miljoni EUR, apakšlimits var izrādīties 250 000 EUR. Tas ir slānis, nevis pilns ēkas segums.

Tas nav trūkums, ja to zina iepriekš un apzināti izvēlas. Problēma rodas tad, kad apakšlimitu pieņem par pietiekamu, to nesalīdzinot ar reāli iespējamo zaudējumu.

Obligātie minimālie limiti pēc MK noteikumiem Nr. 502

Šie ir minimumi, nevis ieteikums. Objektā ar reālu apkārtējās apbūves blīvumu vai augstu darbu riska pakāpi minimālais limits var izsmelties ar vienu notikumu.

Ko pārbaudīt pirms būvdarbu sākšanas

• Vai VCTA piedāvājumā ir atsevišķa rinda par būvniecības procesa dalībniekiem un vai tai ir limits
• Vai apdrošinātāja noteikumos ir apstrādājamā īpašuma izslēgums un cik plaši tas formulēts
• Vai VCTA limits ir samērīgs ar apkārtējo apbūvi, nevis tikai ar regulējuma minimumu
• Vai projektam ir CAR polise un vai tajā ir esošā īpašuma sadaļa
• Kāds ir esošā īpašuma apakšlimits CAR polisē
• Vai jau paveiktie darbi ietilpst CAR segumā - tas jāprecizē atsevišķi
• Vai polišu termiņi sedz arī garantijas periodu

Īsi

VCTA aizsargā būvdarbu veicēju no citu prasībām. CAR aizsargā pašu objektu. Pasūtītāja ēka rekonstrukcijas laikā pieder otrajai kategorijai, un neviena atbildības polise to pilnībā neaizstās.

Ja projektā ir tikai VCTA polise un pasūtītājs uzskata ēku par apdrošinātu, tā ir neatbilstība, ko vērts noskaidrot pirms darbu sākšanas, nevis pēc notikuma.

Kristaps Račko

Apdrošināšanas brokeris, SIA EURORISK partneris. 18+ gadi apdrošināšanā; specializācija - sarežģīti uzņēmumu riski. Par mani →

Raksts sniedz vispārīgu informāciju un nav individuāls apdrošināšanas ieteikums. Konkrētais segums atkarīgs no izvēlētā apdrošinātāja noteikumiem un polises īpašajiem nosacījumiem.

Saistītie materiāli

• CAR/EAR būvniecības un montāžas risku apdrošināšana
• Vai CAR polise sedz esošo ēku rekonstrukcijas laikā?
• Vai CAR polise sedz apakšuzņēmēju kļūdas?
• Rīks: būvniecības apdrošināšanas gatavības pārbaude