Valdes locekļu CTA apdrošināšana: kad tā noder un ko rāda reālas lietas

Valdes locekļu civiltiesiskās atbildības (CTA) apdrošināšana – tirgū biežāk saukta par D&O – sedz prasības pret valdes vai padomes locekli personīgi par lēmumiem, kas pieņemti, vadot uzņēmumu. Latvijā šis risks nav teorētisks: tiesas bijušajiem valdes locekļiem likušas atlīdzināt desmitiem miljonu eiro, VID var prasīt no valdes locekļa uzņēmuma nodokļu parādu, un 2026. gada 24. septembrī Saeima pieņēma Krimināllikuma grozījumus, kas paredz kriminālatbildību par karteļiem iepirkumos. Polise visvairāk noder, kad mainās īpašnieki, uzņēmums nonāk maksātnespējā, notiek nelaimes gadījums vai sākas iestādes pārbaude – bet tikai tad, ja tā noslēgta pirms problēmas un tās segums atbilst tieši šiem scenārijiem.

Raksts papildina D&O pakalpojuma lapu, kurā aprakstīta polises uzbūve. Šeit – praktiskie jautājumi: kur rodas draudi īpašniekam, kurš pats vada savu uzņēmumu; ko nozīmē Side A un Side B un kāpēc pašriskam jābūt 0 EUR; ko rāda reālas lietas Latvijā un ārvalstīs; un kā D&O segumi atšķiras starp apdrošinātājiem. Tiesu lietu stāvoklis pārbaudīts 26.09.2026.

Kāpēc „SIA” neaizsargā valdi

Biežākais iebildums, ko dzirdu: „Mums ir SIA, tātad atbildība ir ierobežota.” Tā ir, bet ierobežotā atbildība aizsargā dalībniekus – viņi neatbild par sabiedrības saistībām. Valdes loceklis atbild par to, kā viņš pats pildījis savus pienākumus, un šī atbildība ir personīga.

Pamats ir Komerclikuma 169. pants. Tas attiecas gan uz SIA, gan uz akciju sabiedrībām, gan uz valdi, gan uz padomi:

• valdes un padomes locekļi savus pienākumus pilda kā krietni un rūpīgi saimnieki;
• par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem viņi atbild solidāri – prasību var vērst pret jebkuru no viņiem par visu summu;
• valdes loceklis neatbild, ja pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, vai ja rīkojies labā ticībā saskaņā ar likumīgu dalībnieku sapulces lēmumu;
• prasījumi noilgst piecu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas – neatkarīgi no tā, vai valdes loceklis vēl ir amatā.

Cik stingrs ir šis standarts, labi parāda Krājbankas lieta. Aprakstot Senāta nostāju, LSM rakstīja: „Valdes loceklis var atbrīvoties no atbildības vienīgi pierādot, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, jo viņš ir atbildīgs par katru, tostarp vieglu, neuzmanību.” Lai atbildība iestātos, ļaunprātība nav nepieciešama.

Prasību var celt ne tikai pati sabiedrība. Komerclikuma 170. pants noteiktos apstākļos ļauj sabiedrības labā prasību celt kreditoram, kurš savu prasījumu no sabiedrības nevar atgūt. Maksātnespējas procesā prasības ceļ administrators. Nodokļu jomā ir atsevišķs, publiski tiesisks mehānisms – likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60.–62. pants.

Ja uzņēmums pieder jums: kur rodas draudi, ja „visu daru pareizi”

Manā praksē D&O apdrošināšanu visbiežāk atliek tieši īpašnieki, kuri paši vada savu uzņēmumu. Loģika ir saprotama: „Uzņēmums ir mans, lēmumus pieņemu es, un es visu daru godīgi – kurš gan mani iesūdzēs?” Pētījumi un tiesu prakse rāda, kāpēc šī sajūta maldina.

Trīs domāšanas slazdi

Savas izredzes vērtējam augstāk nekā citu. ASV pētījumā ar 2994 jaunu uzņēmumu īpašniekiem 81 % savas veiksmes izredzes novērtēja ar 7 no 10 vai augstāk, bet 33 % – ar 10 no 10. Līdzīgam uzņēmumam tik augstas izredzes paredzēja tikai 39 % (Cooper, Woo, Dunkelberg, 1988).

Lēmumu vērtē ar pēcgudrību. Eksperimentā dalībniekiem bija jāizlemj, vai dārgs piesardzības pasākums pret plūdiem ir vajadzīgs. No tiem, kas lēma pirms notikuma, pasākumu par vajadzīgu atzina 24 %. No tiem, kuri jau zināja, ka plūdi notikuši un radījuši zaudējumus, atbildīgo par nolaidīgu atzina 57 %, un pat skaidrs brīdinājums par šo kļūdu rezultātu gandrīz nemainīja – 56 % (Kamin, Rachlinski, 1995). Valdes lēmumu vērtē cilvēki, kuri jau zina, kā viss beidzās: administrators, jaunais īpašnieks, tiesa.

Pieņemam, ka vaina būs jāpierāda prasītājam. Rūpības jautājumā Komerclikums paredz pretējo: valdes loceklis neatbild, ja pats pierāda, ka rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks (prasītājam gan jāpierāda zaudējumi un to saistība ar valdes rīcību). Strīdā tāpēc izšķir nevis nodoms, bet dokumenti: kāda informācija bija valdes rīcībā, kādi bija aprēķini, kā lēmums apspriests un protokolēts. Mazā uzņēmumā lēmumus bieži pieņem mutiski – un tieši tad savu rūpību pierādīt ir visgrūtāk.

Kur draudi rodas praksē

Prasība pret valdes locekli var rasties arī tad, ja neviens nav rīkojies negodīgi. Pietiek ar notikumu, ko valde nekontrolē: liela klienta bankrotu, cenu šoku, nelaimes gadījumu vai jaunu īpašnieku ar citu skatījumu. Tipiskās pārliecības un realitāte:

• „Uzņēmums ir mans – neviens mani neiesūdzēs.” Maksātnespējā uzņēmumu pārņem administrators, kuram likums uzliek pienākumu celt prasības par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, arī pret valdi. Latvijā 2024. gadā pasludināti 283, bet 2025. gadā – 269 juridisko personu maksātnespējas procesi. Prasību var celt arī kreditors, otrs dalībnieks vai – pēc pārdošanas – sabiedrība jaunā īpašnieka vadībā, bet VID nodokļu parādu var prasīt savā administratīvajā procesā. D&O: sedz aizstāvību un zaudējumus limita ietvaros, ja polisē nav maksātnespējas izņēmuma; maksātnespējā valdes loceklim maksā tieši polises Side A daļa (sk. tālāk).
• „Grāmatvedību kārto ārpakalpojuma grāmatvede.” Ja administratoram netiek nodoti grāmatvedības dokumenti vai tie nedod skaidru priekšstatu par pēdējo trīs gadu darījumiem un mantas stāvokli, valdes locekļi solidāri atbild par atzītajiem kreditoru prasījumiem, kurus nevar segt (Maksātnespējas likuma 72.¹ pants). Atbild valde, nevis grāmatvede. D&O: sedz aizstāvību un parasti arī piedzīto summu – ja polisē nav maksātnespējas izņēmuma.
• „Nodokļus mēs maksājam.” Viens smags gads var mainīt ainu. Ja nokavētie nodokļi pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas (2026. gadā – 39 000 EUR) un izpildās pārējie likumā noteiktie kritēriji, VID var prasīt parādu no valdes locekļa personīgi – arī no bijušā. D&O: aizstāvība VID procesā un, ja polisē ir nodokļu paplašinājums, parāds apakšlimita ietvaros; kavējuma naudu un sodus nesedz.
• „Grūtības pārvarēsim – maksātnespēju pieteikt vēl par agru.” Maksātnespējas likums prasa pieteikumu iesniegt nekavējoties, tiklīdz ir likumā noteiktās pazīmes. Neiesniegts pieteikums ir viens no VID kritērijiem valdes locekļa atbildībai par nodokļiem, un par šī pienākuma nepildīšanu paredzēts arī administratīvais sods. D&O: sedz aizstāvību un zaudējumu prasības; pašu sodu nesedz.
• „Pārdošu uzņēmumu, un tas vairs nebūs mans jautājums.” Jaunais īpašnieks pārskata darījumus, un sabiedrība var celt prasību pret bijušo valdes locekli piecu gadu laikā no zaudējumu nodarīšanas dienas. Pēc pārdošanas polise parasti pāriet run-off režīmā (sedz tikai pirms pārdošanas notikušo) vai beidzas. D&O: sedz, ja pēc pārdošanas saglabāts pietiekami ilgs paziņošanas periods.
• „Nelaime ar darbinieku ir apdrošinātāja un inspekcijas jautājums.” Pēc smaga vai letāla nelaimes gadījuma var sākties kriminālprocess pret uzņēmuma vadītāju. 2025. gada aprīlī Zemgales rajona tiesa pirmajā instancē alus darītavas īpašniekam un valdes loceklim piesprieda probācijas uzraudzību uz gadu un trim mēnešiem: 2021. gada vasarā darbinieks, kurš strādāja bez darba līguma, alus vārīšanas laikā guva apdegumus aptuveni 60 % ķermeņa un slimnīcā nomira. Pēc prokuratūras informācijas darba devējs nebija nodrošinājis aizsardzības līdzekļus, uzraudzību un instruktāžu. D&O: sedz vadītāja aizstāvību, ja miesas bojājumu izņēmumam ir atruna par aizstāvības izmaksām; cietušā kaitējumu sedz uzņēmuma civiltiesiskās atbildības un darba devēja atbildības apdrošināšana.
• „Finanses kārto partneris – es esmu tikai otrs valdes loceklis.” Valdes locekļi atbild solidāri: prasītājs var prasīt visu summu no jebkura no viņiem, un katram pašam jāpierāda sava rūpība. D&O: parasti apdrošina visus valdes un padomes locekļus pēc amata, arī bijušos.

Cik liela var būt starpība starp prasību un galīgo iznākumu, rāda Vācijas apdrošinātāju asociācijas GDV analīze par 368 D&O lietām pēc maksātnespējas: administratori vidēji prasīja gandrīz 7 miljonus EUR, bet vadītāju atbildība galu galā vidēji bija ap 140 000 EUR – aptuveni 2 % no prasītā –, un trešdaļā gadījumu atbildība netika konstatēta vispār. Juridiskās izmaksas vidēji pārsniedza 30 000 EUR, un process ilga vairāk nekā divus gadus. Tāpēc liela daļa D&O vērtības ir aizstāvībā: nauda advokātiem vajadzīga jau tad, kad vēl nav zināms, vai vaina vispār ir.

Side A, Side B un Side C: kurš saņem naudu

D&O polisē ir vairākas seguma daļas, ko tirgū sauc angliski – Side A, Side B un Side C. Latviski iegājušos apzīmējumu nav, tāpēc tās vieglāk saprast pēc tā, kurš saņem naudu un kad.

Visām daļām parasti ir viens kopējs limits, ko izmanto visi apdrošinātie kopā. Tāpēc svarīga ir izmaksu secība: labākajos noteikumos vispirms tiek segti fizisko personu zaudējumi, ko sabiedrība neatlīdzina, un tikai pēc tam – sabiedrības prasījumi. Ja limits ir mazs un atbildētāju daudz, tas var beigties, pirms nauda sasniedz jūs. To labi rāda Wirecard lieta.

Kāpēc pašriskam jābūt 0 EUR gan Side A, gan Side B

Pašrisks ir summa, ko katrā prasībā sedz pats apdrošinātais. D&O polisē tā ietekme ir lielāka, nekā šķiet no piedāvājuma:

• Side A pašrisks jāmaksā no personīgās naudas. Side A pastāv tieši tam gadījumam, kad sabiedrība nemaksā, tāpēc pašrisks šeit nozīmē valdes locekļa paša izdevumus. Četros pārbaudītajos Eiropā lietotajos noteikumos šai daļai pašrisku nepiemēro, bet piedāvājumā tas jāpārbauda burtiski.
• Īpašnieka uzņēmumā Side B pašrisks ir īpašnieka nauda. Ja uzņēmums pieder valdes loceklim, pašrisks ir izdevums no viņa paša kabatas – tikai caur uzņēmuma kontu.
• Pirmie rēķini ir nelieli. VID paskaidrojumu pieprasījums, administratora vēstule vai iestādes pārbaude sākumā rada advokāta rēķinus, kas bieži nepārsniedz pašrisku. Ar pašrisku polise agrīnajā stadijā bieži neizmaksā neko.
• Pašrisks var atkārtoties. Viens notikums var radīt vairākas prasības un procesus – administratora, kreditora un VID. Atkarībā no noteikumiem pašrisku var piemērot katrai no tām.
• Konfliktā ar sabiedrību pašrisks kļūst par strīda priekšmetu. Ja sabiedrība drīkst, bet atsakās apmaksāt valdes locekļa aizstāvību – piemēram, pēc īpašnieku maiņas –, četros pārbaudītajos Eiropā lietotajos noteikumos apdrošinātājs maksā valdes loceklim un pašrisku vēlāk piedzen no sabiedrības. Citos noteikumos pašrisku var nākties segt pašam valdes loceklim, tāpēc šī atruna jāizlasa.

Latvijas tirgū 2026. gadā izdevās vienoties par 0 EUR pašrisku gan Side A, gan Side B. Cik tas maksā, redzams konkrētajā piedāvājumā; pirms no tā atteikties, vērts šo cenu salīdzināt ar iepriekš minētajām situācijām.

Reālas lietas Latvijā

Zemāk – publiski aprakstītas lietas ar zināmu iznākumu vai pārbaudītu pašreizējo stadiju (26.09.2026). Tiesu lietas neizmantoju, lai vērtētu kādas personas vainu, un publiski nav zināms, vai kādam no iesaistītajiem bija D&O polise. Tās rāda mehāniku: kas ceļ prasību, cik ilgi tas ilgst un par kādām summām ir runa.

Krājbanka: 15,4 miljoni EUR no septiņiem bijušajiem valdes locekļiem

„Latvijas Krājbankas” darbība tika apturēta 2011. gada novembrī, un tā paša gada 23. decembrī banka tika pasludināta par maksātnespējīgu. Administrators cēla prasības pret bijušajām amatpersonām. Pirmajā lietā tiesa no septiņiem bijušajiem valdes locekļiem solidāri piedzina 15 366 981 EUR par aizdevumiem ar bankas īpašnieku saistītām personām, kas izsniegti, neizvērtējot aizņēmēju kredītspēju un bez komerciāla pamatojuma. 2020. gada aprīlī Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, un spriedums stājās spēkā – vairāk nekā astoņus gadus pēc bankas maksātnespējas.

Otrajā lietā – par ķīlas līgumiem un naudas pārskaitījumiem – pirmās instances tiesa 2024. gadā prasību noraidīja, bet Rīgas apgabaltiesa 2026. gada 4. februārī nolēma no deviņām personām, tostarp bijušajiem padomes un valdes locekļiem, solidāri piedzīt ap 43 miljoniem EUR. Vai šis spriedums pārsūdzēts Senātā, publiski nav ziņots (pārbaudīts 26.09.2026).

Ko no tā mācīties. Pirmkārt, laiks: lēmumi pieņemti līdz 2011. gadam, bet otrajā lietā apelācijas instances spriedums pasludināts tikai 2026. gada februārī, un aizstāvības izmaksas tik ilgā laikā vien var sasniegt lielas summas. Otrkārt, iznākums var mainīties no instances uz instanci. Treškārt, solidārā atbildība nozīmē, ka katram atbildētājam var nākties atbildēt par visu summu. Maksātnespējīga sabiedrība amatpersonām neko neatlīdzina, tāpēc šādā scenārijā strādā tikai Side A – un tieši to daļa polišu izslēdz ar maksātnespējas izņēmumu.

„Parex banka”: 81 miljons EUR no diviem bijušajiem valdes locekļiem

SIA „Reap” cēla prasību pret abiem bijušajiem „Parex bankas” īpašniekiem, kuri bija arī bankas valdes locekļi. Strīds bija par 14 depozītu un aizdevumu līgumiem, kas no 1995. līdz 2008. gadam noslēgti ar viņiem un saistītām personām ar tirgum neatbilstošiem nosacījumiem. 2022. gada 17. augustā Rīgas apgabaltiesa atzina, ka viņi kā valdes locekļi pārkāpuši krietna un rūpīga saimnieka pienākumu, un solidāri piedzina 81 180 583 EUR. Kasācijas sūdzība netika iesniegta, un 2022. gada decembrī spriedums stājās spēkā.

Ko no tā mācīties. Darījumi ar saistītām personām ir tipisks prasības pamats, un tos pārbauda pirmos, kad mainās īpašnieks vai vadība. Mazā uzņēmumā tie var būt ikdienišķi: telpu noma no valdes locekļa ģimenes, aizdevums dalībniekam vai pakalpojumi no radinieka uzņēmuma. Ja nosacījumi neatbilst tirgus līmenim un tam nav dokumentēta pamatojuma, sabiedrībai tas var būt zaudējums, par kuru atbild valde.

„Pasažieru vilciens”: kriminālprocess par iepirkuma līguma grozījumiem

Četri bijušie AS „Pasažieru vilciens” valdes locekļi tika apsūdzēti ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā par to, ka 2012. gadā ar vilcienu piegādātāju noslēgtais līgums atšķīrās no konkursa dokumentiem – līgumsodu un atbildības nosacījumi bija grozīti piegādātāja labā. 2021. gada 4. novembrī Augstākā tiesa atstāja spēkā apgabaltiesas spriedumu: katram naudas sods no 17 200 līdz 19 350 EUR, solidāri jāatlīdzina valstij ap 1,48 miljoniem EUR, un trīs gadus viņi nedrīkst ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās.

Ko no tā mācīties. Komerciāls lēmums par līguma grozījumiem kļuva par krimināllietu, kas ilga gadiem. D&O šādā procesā var segt aizstāvību līdz galīgam nolēmumam, bet ne naudas sodu, un pēc notiesājoša sprieduma par tīšu noziegumu apdrošinātājs parasti var prasīt atpakaļ jau samaksātās aizstāvības izmaksas.

PNB banka: 32 miljonu EUR prasība pret deviņiem valdes un padomes locekļiem

2020. gadā PNB bankas maksātnespējas administrators cēla prasību par 32 miljonu EUR zaudējumiem pret deviņiem bijušajiem valdes un padomes locekļiem, tostarp bijušo NATO ģenerālsekretāru un bijušo Vācijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītāju, kuri bija bankas padomē. Prasība saistīta ar bankas prasījumu tiesību cesiju investoru grupai bez nodrošinājuma. 2026. gada jūnijā lieta vēl bija pirmajā instancē Rīgas pilsētas tiesā, un vairāku atbildētāju mantai bija piemērots prasības nodrošinājums.

Ko no tā mācīties. Sešus gadus pēc prasības celšanas galīgā iznākuma vēl nav, bet vairāku atbildētāju manta jau ir arestēta un advokāti jāapmaksā. Padomes locekļi, kuri ikdienas lēmumus nepieņem, atbild par uzraudzību pēc tā paša Komerclikuma 169. panta. Bankrotējusi sabiedrība aizstāvību neapmaksās, tāpēc šādā situācijā izšķiroši ir Side A segums un pietiekams limits.

VID un valdes locekļa atbildība par nodokļiem

Kopš 2015. gada likuma „Par nodokļiem un nodevām” XI nodaļa ļauj VID prasīt no valdes locekļa uzņēmuma nokavētos nodokļu maksājumus, kas izveidojušies viņa amata laikā. Tas nenotiek automātiski – vienlaikus jāizpildās visiem pieciem kritērijiem:

1. nokavēto nodokļu summa pārsniedz 50 minimālo mēnešalgu kopsummu (2026. gadā – 39 000 EUR);
2. lēmums par piedziņu ir paziņots uzņēmumam;
3. pēc lēmuma par nodokļu revīziju vai pēc nodokļu pārbaudes sākšanas, kā arī pēc parāda izveidošanās uzņēmums atsavinājis savus aktīvus, un valdes locekļa darbības vai bezdarbības dēļ nodokļi nav samaksāti pilnā apmērā likumā noteiktajos termiņos;
4. sastādīts akts par piedziņas neiespējamību;
5. uzņēmums nav izpildījis pienākumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu.

Vairāki valdes locekļi atbild solidāri. Satversmes tiesa 2016. gada 15. novembrī (lieta Nr. 2015-25-01) šīs normas atzina par atbilstošām Satversmei, uzsverot, ka valdes loceklim ir iespēja pierādīt, ka viņš rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks. Strīdi nonāk līdz Senātam: piemēram, lietā Nr. SKA-82/2025 Senāts atzina, ka pēc uzņēmuma izslēgšanas no reģistra tā nodokļu parāds (99 117 EUR) ir dzēsts un to vairs nevar prasīt no bijušā valdes locekļa.

Ko no tā mācīties. VID process ir publiski tiesisks, nevis civilprasība, tāpēc jāpārbauda, vai polises „prasības” definīcija aptver arī to. Aizstāvības izmaksas bieži ir segtas, bet personīgās atbildības par uzņēmuma nodokļiem paplašinājumam parasti ir atsevišķs apakšlimits, un nereti tas darbojas tikai maksātnespējas gadījumā. Kavējuma naudu un naudas sodus civiltiesiskās atbildības apdrošināšana nesedz – to nosaka Apdrošināšanas līguma likuma 52. panta trešā daļa.

Karteļi iepirkumos: no uzņēmuma soda uz personīgu atbildību

Līdz šim par aizliegtām vienošanām iepirkumos sodīja tikai uzņēmumus. Tā sauktajā būvnieku karteļa lietā Konkurences padome 2021. gadā desmit būvniecības uzņēmumiem piemēroja kopā 16,65 miljonu EUR sodus. Administratīvā apgabaltiesa 2024. gadā sodu atstāja spēkā, bet 2025. gada decembrī Senāts šo spriedumu atcēla un nodeva lietu jaunai izskatīšanai, jo KNAB slepeni iegūtos sarunu ierakstus konkurences lietā nedrīkstēja izmantot kā pierādījumus. Saistīto kriminālprocesu par iespējamu korupciju pret astoņām personām KNAB izbeidza jau 2021. gadā.

2026. gada 24. septembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Krimināllikuma grozījumus par kriminālatbildību personām, kuras praktiski organizē vai īsteno aizliegtu vienošanos iepirkumā. Grozījumi paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, bet publiskos iepirkumos – līdz pieciem gadiem, kā arī aizliegumu uz laiku ieņemt noteiktus amatus vai veikt noteikta veida uzņēmējdarbību. Atbildība paredzēta par karteļiem lielā apmērā – ja iepirkuma līgumcena bez PVN nav mazāka par 750 000 EUR, bet būvdarbu līgumiem – par 1 000 000 EUR. Pirmais, kurš brīvprātīgi ziņo un aktīvi palīdz izmeklēšanai, var tikt atbrīvots no kriminālatbildības. Līdz 26.09.2026 Valsts prezidents grozījumus vēl nebija izsludinājis. Paralēli Saeimā tiek izskatīti Konkurences likuma grozījumi, kas ļautu Konkurences padomei uz vienu līdz trim gadiem liegt ieņemt vadošus amatus tām amatpersonām, kuras bijušas tieši iesaistītas pārkāpumā vai par to zinājušas; 2026. gada jūnijā tie atbalstīti otrajā lasījumā.

Ko no tā mācīties. Uzņēmumiem, kas piedalās iepirkumos, valdes locekļa risks vairs nav tikai uzņēmuma sods. D&O var segt aizstāvību izmeklēšanā un kriminālprocesā līdz galīgam nolēmumam – ja polisē nav konkurences tiesību izņēmuma. Salīdzinot piedāvājumus 2026. gadā, redzēju noteikumus, kuros konkurences tiesību un kukuļošanas prasības bija izslēgtas pilnībā.

Ārvalstu lietas: kad polise maksā un kad ne

Latvijā reti kļūst zināms, vai un cik D&O polise samaksāja. Lielās ārvalstu lietās tas ir publisks, un tās labi rāda gan polises vērtību, gan tās robežas.

• Volkswagen (2021). Par dīzeļa skandāla zaudējumiem uzņēmums vienojās ar bijušajiem vadītājiem un viņu D&O apdrošinātājiem: apdrošinātāji apņēmās samaksāt ap 270 miljoniem EUR, bet četri bijušie vadītāji no saviem līdzekļiem – kopā gandrīz 18 miljonus EUR, tostarp bijušais valdes priekšsēdētājs 11,2 miljonus EUR. 2025. gadā Vācijas Federālā augstākā tiesa akcionāru piekrišanu izlīgumam formālu iemeslu dēļ atzina par spēkā neesošu; 2026. gada jūnijā akcionāri to apstiprināja atkārtoti, bet arī šis lēmums ir apstrīdēts tiesā. Mācība: arī ļoti liela polise nenozīmē, ka vadītājam nekas nav jāmaksā pašam.
• Siemens (2009). Korupcijas skandāla lietā D&O apdrošinātāji apņēmās samaksāt līdz 100 miljoniem EUR, ieskaitot aizstāvības izmaksas, un bijušais valdes priekšsēdētājs vienojās personīgi samaksāt 5 miljonus EUR. Apdrošinātāji bija norādījuši uz iepriekš zināmiem apstākļiem un tīšiem pienākumu pārkāpumiem, tāpēc izmaksa tika panākta ar izlīgumu, nevis automātiski.
• Wirecard (2020–2024). Bijušo vadītāju D&O programmā 2019. un 2020. gadam bija 125 un 150 miljonu EUR segums, taču 2024. gada septembrī bija izmaksājis tikai pamatapdrošinātājs – 15 miljonus EUR bijušajam valdes priekšsēdētājam pēc zaudētas tiesas prāvas ar viņu. 2024. gada novembrī Frankfurtes pie Mainas Federālās zemes augstākā tiesa atzina, ka bijušais galvenais grāmatvedis nesaņems neko: pamatapdrošinātāja 2020. gada limits (15 miljoni EUR) jau bija izlietots, apdrošinātājs drīkstēja maksāt tādā secībā, kādā pieprasījumi saņemti, un apstākļi 2019. gadā nebija pienācīgi paziņoti. Mācība: limits ir kopīgs visiem, un laicīgs paziņojums izšķir segumu.
• Greensill Bank (2026). Ķelnes Federālās zemes augstākā tiesa 2026. gada februārī atzina bankas virslimita (excess) D&O polisi par spēkā neesošu no sākuma ļaunprātīgas maldināšanas dēļ: trīs valdes locekļi apdrošinātājam parakstītā apliecinājumā norādīja, ka viņiem nav zināmi apstākļi, kas var radīt prasības, lai gan banka jau bija brīdināta par nepieņemamu koncentrācijas risku. Tiesa atzina par nederīgu arī tirgū ierasto atsevišķas vērtēšanas atrunu, tāpēc segumu zaudēja arī nevainīgie vadītāji. Revīzija ir atļauta, un Vācijas Federālās augstākās tiesas lēmuma līdz 26.09.2026 vēl nav. Mācība: pieteikums jāaizpilda rūpīgi, un tas attiecas uz visiem.

Astoņas situācijas, kurās polise strādā

Vispārināti scenāriji no D&O piedāvājumu izvērtēšanas un valžu jautājumiem – nevis konkrētu klientu gadījumi. Katrā: kas notiek, ko dara polise un ko pārbaudīt.

1. Pārdošana vai vadības maiņa. Jaunā vadība atrod darījumu, kas tai šķiet neizdevīgs – līgumu ar saistītu personu, lielu atlaidi klientam vai investīciju, kas neatmaksājās –, un sabiedrība ceļ prasību pret bijušo valdes locekli. Polise: aizstāvība un zaudējumi limita ietvaros; strādā Side A. Pārbaudīt: vai insured vs insured izņēmums (prasības, ko ceļ pati sabiedrība) attiecas tikai uz ASV prasībām un vai kontroles maiņa nepārslēdz polisi uz run-off režīmu bez pietiekama paziņošanas perioda.
2. Maksātnespēja. Administrators ceļ prasību par zaudējumiem sabiedrībai vai par nenodotiem grāmatvedības dokumentiem; summa parasti ir tuvāka uzņēmuma saistību apjomam nekā pamatkapitālam. Polise: tieši šai situācijai paredzēta Side A. Pārbaudīt: maksātnespējas izņēmumu. 2026. gadā viens apdrošinātājs rakstiski atteicās to noņemt, bet cits bija gatavs noņemšanu izvērtēt, ja iesniedz biznesa plānu, finanšu prognozes vai jaunākos operatīvos finanšu pārskatus.
3. VID prasa uzņēmuma nodokļus no valdes locekļa. Polise: aizstāvība un, ja polisē ir nodokļu paplašinājums, parāds apakšlimita apmērā. Pārbaudīt: vai VID process atbilst polises „prasības” definīcijai, cik liels ir apakšlimits un vai paplašinājums darbojas tikai maksātnespējas gadījumā.
4. Nelaimes gadījums darbā vai uzņēmuma objektā. Smagu vai letālu nelaimes gadījumu izmeklē Valsts darba inspekcija, un Krimināllikuma 146. pants par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu attiecas uz uzņēmuma vadītāju vai citu personu, kas atbildīga par šo noteikumu ievērošanu. Polise: vadītāja aizstāvība; cietušā kaitējumu sedz uzņēmuma civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Pārbaudīt: vai miesas bojājumu izņēmumam ir atruna par aizstāvības izmaksām – vienos Latvijas tirgū izmantotos noteikumos tās bija izslēgtas.
5. Iestādes pārbaude vai izmeklēšana. Konkurences padome, VID, Datu valsts inspekcija, Nacionālais kiberdrošības centrs vai policija pieprasa valdes loceklim paskaidrojumus. Formālas prasības vēl nav, bet advokāts vajadzīgs jau tagad. Polise: daļā polišu izmeklēšanas izmaksas sedz jau no pirmā rakstiskā pieprasījuma. Pārbaudīt: kā definēta „prasība” un „izmeklēšana” un kāds ir apakšlimits.
6. Kiberincidents vai datu noplūde. Dalībnieki, pati sabiedrība vai uzraugs apgalvo, ka vadība nav nodrošinājusi pietiekamu kiberdrošību. Nacionālās kiberdrošības likums, kas stājās spēkā 2024. gada 1. septembrī, tā subjektiem nosaka: „Subjekta kiberdrošības pārvaldību nodrošina un par to atbild subjekta vadītājs” (25. panta pirmā daļa). Polise: prasība pret vadītāju un parasti neliels krīzes budžets, bet ne uzņēmuma paša zaudējumi – sistēmu atjaunošana un dīkstāve. Pārbaudīt: vai nav datu aizsardzības vai kiberincidentu izņēmuma un vai uzņēmumam ir atsevišķa kiberpolise.
7. Meitas sabiedrība starptautiskā grupā. Budžetu, projektus un stratēģiju bieži nosaka mātes uzņēmums, bet personīgā atbildība pēc Latvijas likumiem paliek vietējai valdei. Polise: sedz vietējās valdes locekļus tāpat kā jebkuru citu apdrošināto personu. Pārbaudīt: vai grupas polise tiešām aptver Latvijas sabiedrības valdi, vai tās limits netiek iztērēts citur grupā un vai mātes uzņēmuma prasība pret meitas sabiedrības valdi nav izslēgta.
8. Investors vai aizdevējs apgalvo, ka saņēmis maldinošu informāciju. Finansējums vai investīcija piešķirta, balstoties uz valdes sniegtajiem datiem, un, kad rezultāti neatbilst solītajam, prasība tiek vērsta arī pret vadītājiem personīgi. Polise: aizstāvība un zaudējumi, ja prasība balstīta uz vadības kļūdu. Pārbaudīt: vai prasība nav balstīta uz personīgu galvojumu – to D&O parasti nesedz.

Kā D&O segumi atšķiras un kāpēc skatīties segumu, nevis cenu

Divi piedāvājumi ar vienādu limitu un līdzīgu prēmiju var būt pavisam dažādi produkti. Atšķirības slēpjas definīcijās, izņēmumos un apakšlimitos, un tieši tās izšķir, vai polise strādās jūsu reālajā scenārijā. Vadītāji savu segumu bieži nezina: WTW un Clyde & Co 2024. gada aptaujā 22–29 % respondentu nezināja pat to, cik liela D&O apdrošināšana viņu uzņēmumam iegādāta.

Zemāk – ko redzēju, 2026. gadā salīdzinot Latvijas tirgus piedāvājumus, un kā atšķiras publiski pieejamie starptautisko apdrošinātāju noteikumi:

• Pieejamība. Vairāki Latvijā strādājoši apdrošinātāji D&O nepiedāvā vispār, daļa nepiedāvā uzņēmumiem, kas jaunāki par diviem vai trim gadiem, un daļu piedāvājumu apdrošinātāji saskaņo ar pārapdrošinātājiem. Kāpēc svarīgi: process var aizņemt vairākas nedēļas.
• Maksātnespējas izņēmums. Vienā piedāvājumā īpašais nosacījums pilnībā izslēdza maksātnespējas riskus, un apdrošinātājs rakstiski atteicās to noņemt; citā tāda nebija. Četros starptautiskajos noteikumos, ko pārbaudīju, šāda izņēmuma nav. Kāpēc svarīgi: maksātnespējā valdes loceklim polise vajadzīga visvairāk.
• Prasība, ko ceļ pati sabiedrība (insured vs insured). Vienos noteikumos tā izslēgta tikai tad, ja prasība celta ASV; citos, arī Eiropā lietotos, – visā pasaulē, atstājot segtas tikai aizstāvības izmaksas un atsevišķus izņēmumus. Kāpēc svarīgi: Latvijā tipisks prasītājs pret bijušo valdes locekli ir pati sabiedrība pēc vadības vai īpašnieku maiņas.
• „Prasības” definīcija un izmeklēšana. Vienos noteikumos prasība ir jebkurš rakstisks pieprasījums, citos – tikai rakstiska kompensācijas prasība, un izmeklēšanas izmaksas tiek segtas tikai no brīža, kad persona rakstiski norādīta kā iespējamā atbildētāja. Divos 2026. gada piedāvājumos ar vienādu limitu viens izmeklēšanas izmaksām paredzēja pilnu limitu no pirmā rakstiskā pieprasījuma, otrs – desmit reizes mazāku apakšlimitu. Kāpēc svarīgi: pirmie advokāta rēķini rodas, pirms kāds ceļ prasību tiesā.
• Pašrisks. No 0 EUR līdz noteiktai summai katrai prasībai. Kāpēc svarīgi: sk. sadaļu par pašrisku.
• Nodokļu paplašinājums. Apakšlimits salīdzinātajos piedāvājumos atšķīrās divarpus reizes, un daļā tas darbojas tikai maksātnespējā. Kāpēc svarīgi: īpašnieka vadītā uzņēmumā VID process ir reāls scenārijs, ja uzņēmums nonāk grūtībās.
• Konkurences tiesības, kukuļošana un kiberincidenti. Dažos noteikumos izslēgti pilnībā. Kāpēc svarīgi: konkurences tiesībās un kiberdrošībā vadītāju personīgā atbildība pēdējos gados ir pastiprināta.
• Miesas bojājumi. Vienos noteikumos aizstāvība lietās par miesas bojājumiem izslēgta; citos izņēmumam ir atruna, kas sedz aizstāvību arī lietās par nāves izraisīšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības pārkāpumiem. Kāpēc svarīgi: būvniecībā, ražošanā un loģistikā tas ir reāls kriminālprocesa risks vadītājam.
• Periods pēc polises beigām. Pēc noklusējuma – no 30 līdz 60 dienām. Pagarinājumu var nopirkt: Latvijas piedāvājumos līdz 36 mēnešiem un tikai polises beigās, starptautiskos noteikumos līdz sešiem vai pat desmit gadiem, un dažos noteikumos aizgājušajiem vadītājiem segums ir bez termiņa ierobežojuma. Kāpēc svarīgi: Komerclikumā noilgums ir pieci gadi.
• Atsevišķa vērtēšana (severability). Labākajos noteikumos viena valdes locekļa zināšanas vai nepatiesas atbildes netiek attiecinātas uz pārējiem. Kāpēc svarīgi: Greensill lieta rāda, ka pat ar šādu atrunu var nepietikt, ja pieteikums ir nepatiess.
• Izmaksu secība. Labākajos noteikumos vispirms tiek segti fizisko personu zaudējumi un tikai pēc tam sabiedrības prasījumi. Kāpēc svarīgi: starp pašiem vadītājiem šī atruna nepalīdz – Wirecard lietā Vācijas tiesa atļāva maksāt pieprasījumu saņemšanas secībā, un limits beidzās, pirms naudu saņēma visi. Tāpēc svarīgs ir arī pietiekams limits.
• Teritorija. 2026. gada piedāvājumos – visa pasaule, izņemot ASV un Kanādu, vai tikai reģistrācijas valstis. Kāpēc svarīgi: ja ir meitas sabiedrības, klienti vai aktīvi ārvalstīs.

Tāpēc lētākais piedāvājums ne vienmēr ir izdevīgākais. Ja jaunam uzņēmumam polisē ir maksātnespējas izņēmums, tā var nestrādāt tieši tajā scenārijā, kura dēļ to pērk. Salīdzinot piedāvājumus, vispirms vērtēju segumu, izņēmumus un apakšlimitus – un tikai tad cenu.

Kad polise nepalīdzēs

• Problēma jau zināma. Apstākļi, par kuriem valdes loceklis zināja pirms polises noslēgšanas, ir izslēgti, un pieteikumā tas jāapliecina ar parakstu. Pēc pretenzijas saņemšanas noslēgta polise šo pretenziju nesegs.
• Nepatiesas atbildes pieteikumā. Ja kāds no valdes locekļiem pieteikumā apzināti noklusē vai sagroza būtisku informāciju, apdrošinātājs var mēģināt apstrīdēt visu polisi. Greensill lietā Vācijas tiesa to atzina pat attiecībā uz nevainīgajiem valdes locekļiem, lai gan polisē bija atsevišķas vērtēšanas atruna.
• Apzināta krāpšana vai tīšs pārkāpums. Labākajos noteikumos izņēmums iedarbojas tikai pēc galīga nolēmuma; līdz tam aizstāvība tiek segta, bet pēc tam apdrošinātājs to var prasīt atpakaļ.
• Naudas sodi, kavējuma nauda un citas sankcijas. Apdrošināšanas līguma likuma 52. panta trešā daļa civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā to nepieļauj. Aizstāvības izdevumi – jā, pats sods – nē.
• Uzņēmuma paša zaudējumi. Ja neviens prasību pret amatpersonu neceļ, polise nemaksā neko.
• Personīgais galvojums bankai vai līzinga sabiedrībai. Tā ir līgumsaistība, ko valdes loceklis uzņēmies pats, nevis vadības kļūda, un D&O to parasti nesedz.
• Kļūda sniegtajā pakalpojumā. Projektēšanas, konsultāciju un citas profesionālas kļūdas sedz profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, nevis D&O.

Ko darīt, ja pienākusi pretenzija

1. Paziņojiet apdrošinātājam rakstiski un nekavējoties – arī tad, ja tā ir tikai vēstule, pārbaudes pieprasījums vai dalībnieka pārmetumi, nevis prasība tiesā. Polises laikā paziņoti apstākļi piesaista vēlāku prasību pie šīs polises.
2. Neatzīstiet atbildību un neslēdziet izlīgumu bez apdrošinātāja rakstiskas piekrišanas, citādi segumu var zaudēt.
3. Saskaņojiet advokātu. D&O parasti nav polise, kurā aizstāvību organizē apdrošinātājs: advokātu izvēlas apdrošinātais, bet izmaksas un likmes jāsaskaņo iepriekš.
4. Savāciet dokumentus: valdes un dalībnieku sapulču lēmumus, saraksti un aprēķinus, uz kuriem lēmums balstīts. Krietna un rūpīga saimnieka rīcība jāpierāda, un to pierāda ar dokumentiem.
5. Iesaistiet brokeri. Palīdzu noformēt paziņojumu un sekoju, lai apdrošinātāja atbildes par segumu būtu rakstiskas.

Kam to vērts izvērtēt tagad

D&O nav obligāta, un ne katram uzņēmumam tā ir pirmā prioritāte. Valsts kapitālsabiedrībās tā ir ierasta prakse: 2025. gadā publiskotie dati liecināja, ka tās D&O apdrošināšanai kopā tērē vairāk nekā miljonu eiro gadā, un limiti sasniedz 30 miljonus EUR. Privātā uzņēmumā pazīmes, ka jautājums jārisina tagad, nevis „kādreiz”:

• uzņēmuma saistības ir lielas salīdzinājumā ar pašu kapitālu vai kapitāla daļas ir ieķīlātas;
• ir ārēji investori, aizdevēji vai mātes uzņēmums ārvalstīs;
• plānota pārdošana, finansējuma piesaiste vai vadības maiņa;
• uzņēmums piedalās publiskajos iepirkumos;
• uzņēmums ir Nacionālās kiberdrošības likuma subjekts vai darbojas regulētā nozarē;
• darbiniekiem vai klientiem ir fiziski riski – būvniecībā, ražošanā, loģistikā, sportā;
• valdē ir cilvēki, kas nav īpašnieki – algoti vadītāji vai neatkarīgi padomes locekļi.

Svarīgs ir laiks. Daļa apdrošinātāju D&O nepiedāvā uzņēmumiem, kas jaunāki par diviem vai trim gadiem, un process var aizņemt vairākas nedēļas. Polise sedz tikai to, kas nav zināms tās noslēgšanas brīdī, – tāpēc labākais brīdis to kārtot ir tad, kad viss ir mierīgi.

Biežāk uzdotie jautājumi

Kā izvēlēties limitu, pašrisku un paziņošanas periodu, sīkāk aprakstīts D&O lapā.

Kristaps Račko

Apdrošināšanas brokeris, SIA EURORISK partneris. 18+ gadi apdrošināšanā; specializācija – sarežģīti uzņēmumu riski. Par mani →

Raksts sniedz vispārīgu informāciju un nav juridiska konsultācija vai individuāls apdrošināšanas ieteikums. Konkrētais segums atkarīgs no izvēlētā apdrošinātāja noteikumiem un polises īpašajiem nosacījumiem.

Saistītie materiāli

• Vadītāju atbildības apdrošināšana (D&O): kā polise ir uzbūvēta un ko pārbaudīt
• Vai D&O sedz maksātnespējas administratora prasību?
• Vai D&O sedz prasību, ko ceļ pats uzņēmums?
• Cik ilgi pēc polises beigām var pieteikt D&O prasību?
• Ko nozīmē Side A un Side B D&O polisē?
• Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA)